Džin un džina industrija, varat liet gaužas asaras, mana nauda jūsu makos un jūsu dzira manā organismā kādu laiku netiks laista. Vakar biju uz sava slavenā brālēna un Mares modes skati, un tur bija iespējams dabūt tikai džinu vai Martini Asti. Par šampanieti nevarēja būt ne runas, bet pāris džina glāzes noprovēju. Neatceros, kad pēdējo reizi biju to baudījis, bet likās kopumā tā nekas. Uz pasākuma beigām gan sāka sāpēt galva, un sāku jau baiļoties par šo nakti ar karuseļiem gultā un smagu nākamo rītu, taču nebija tik traki, un no rīta jutos pārsteidzoši spirgts. Varētu pat teikt, ka jutos labāk nekā parasti. Valdīja mundrums, darba spars un optimisms. Taču tad pēkšņi ap 16:00 sākās pilnīga gripa. Mani padarīja pilnīgi nelietojamu tieši tādi paši kaulu laušanas un ādas jūtīguma/sāpēšanas simptomi, kādi raksturīgi visādiem vīrusiem. Varētu jau padomāt, ka vienkārši esmu saķēris kādu vīrusu, taču nekādu citu tradicionālo pazīmju nepiedzīvoju – ne man bija temperatūra, ne galva sāpēja, ne kas. Var jau būt, ka tā tomēr ir kāda dīvaina sakritība, taču Džina industrija tomēr kādu laiku cietīs.

Ja runājam par pašu modes skati, tad nejūtos īpaši kompetents, lai izteiktos, bet, kā jau parasti, bija ļoti interesanti paskatīties arī no malas, nepārzinot šīs kultūras parādības nianses. Pirms Rolands bija pievērsis manu uzmanību tam visam, nebiju iedomājies, ka tā patiesībā ir tāda atsevišķa, īpaša mākslas forma, kura var iet tik pat dziļi kā mūzika, glezniecība un kino. Šajā gadījumā runa ir vairāk par modi kā mākslu nekā vienkārši sezonas tendenci, bet te nav ne miņas no tā ārzemju augstās modes balagāna, kuru reizēm bērnībā nejauši manīju TV kaut kad 90. gadu pirmajā pusē. Marei un Rolandam lieliski izdodas uzburt interesantas asociācijas, kas pilnas ar asprātīgām idejām, pilnīgi izpaliekot sajūtai, ka kaut kas tiek radīts tikai tāpēc, lai varētu uztaisīt savu modes skati un lai varētu apgrozīties attiecīgās aprindās. Kopumā jūtu labvēlīgu skaudību, ka ir iespējams nodarboties ar tik interesantām lietām.

(Vēl visām skatēm bija forša mūzika. Un kādā no pauzēm DJ uzlika nejēdzīgās Eirovīzijas Franču Sébastiena Telliera pērli “Divine”, par kuru vispār vajadzēja kaut kad ierakstīt atsevišķu ierakstu! Brīnišķīga dziesma.)