Noskatījos Džārmuša Limits of Control. Ļoti patika mūzika, pilsētu un dabas skati, krāsas un tie pāris epizodēs parādītie mākslas darbi. Mūzika vietām atkal atsauca kaut ko no The Doors.
Pirms pāris dienām noskatījos arī Vīrus, kuri skatījušies uz kazām. Daudz foršu joku. Likšu komēdiju topā.
Vakar biju uz Instrumentu koncertu. Izcili. Varētu pat salīdzināt ar Pink Floyd vai The Doors, ne tieši konkrētu noskaņu (tās ir pavisam citas), bet, hmm, “nebijušu sajūtu restaurēšanas” ziņā. Šis tas vilka uz klasisko mūziku, šis tas uz visādiem elektroniskās un tehno mūzikas (kura man tradicionālā variantā atbaida) elementiem, viss ļoti labā kvalitātē, gaumīgi un interesanti. Bravo, tādā garā jāturpina!
Pirmo reizi apmeklēju arī Arteli. Biju patīkami pārsteigts par tur valdošo omulīgo šaurību un saspiestību (vieta bija tieši tik, cik vajadzīgs), kas radīja patīkamu gaisotni un mazliet atsauca atmiņā kaut ko no pagājušā rudens maģiskā brauciena uz Parīzi.
Politika
prom,
uz leju
.
.
.
.
.
.