Esmu realizējis kārtējo īpatnējo ideju – portālu disputs.lv. Ideja bija briedusi daudzu gadu garumā, pārliecinoties par diskutēšanas neiespējamību. Laika gaitā manī ir nostabilizējies uzskats, ka diskutēt par puslīdz sarežģītām tēmām praktiski nav iespējams ne parastajā, ne virtuālajā realitātē. Jaunas idejas cilvēku galvās iespiežas ļoti lēni, cilvēki mēdz nepamanīt pretrunas, kas pastāv tikai valodas līmenī, par argumentiem tiek lietoti it kā paši par sevi loģiski apgalvojumi, kas patiesībā nemaz nav argumenti utt. Visas diskusijas parasti izčākst, abām pusēm paliekot pie saviem uzskatiem, un diskusijas vērotājiem (t.sk. arī man pašam) izvēloties uzvarētāju vairāk no emocionāliem apsvērumiem (man simpatizē šis cilvēks vai šis cilvēks izskatās pārliecinošāks, es ticu viņa viedoklim, vai arī ticu šim viedoklim, jo man tas ir izdevīgāks u.tml.). Par katalizatoru idejas pārvēršanai bitos un baitos kalpoja Saeimas vēlēšanas, pirms kurām biju pārliecināts, ka populisms svinēs uzvaru un pēc vēlēšanām Latvija pamazām sāks izbeigties. Tajā laikā portālu pabeigt tomēr nepaspēju.
Portāla veidošanai esmu piegājis sev tradicionālajā manierē – neesmu mēģinājis pat meklēt līdzīgus eksistējošus projektus, pieņemot, ka, ja par tiem neko nezinu, tad tie tāpat visdrīzāk nav gana labi. Tāpat arī vispār neesmu domājis par to, vai kādam tas viss būs vajadzīgs. Tā vietā esmu vienkārši ļāvies pārliecībai, ka, ja vien neatklāsies kādas fundamentālas šādas diskutēšanas pieejas problēmas, tad šim portālam pasaule būtu jāizmaina līdz nepazīšanai un, ja tas nenotiks, tad pasaule vienkārši vēl nebūs bijusi gatava, lai tādas idejas sagremotu. Protams, apzinos, cik tērēti tas izklausās un ka pasaule katru dienu ierauga tūkstošiem šādu “revolūciju” visādu zaļu, savā pasaulē mītošu kodētāju izpildījumā, bet šādām fantāzijām ir vienkārši patīkami ļaut vaļu, un tā arī ir vieglāk saņemties kaut ko izdarīt. Vēl vairāk – ar šādu pārliecību ir grūti neķerties pie darba. Grūti ir tikai pielikt punktu, jo, tuvojoties noslēgumam, zemapziņa sāk veikt visādus trikus, izgudrojot dažnedažādas sīkas taču noteikti ļoti svarīgas “fīčas”, kuras jāuztaisa pirms publicēšanas, tādējādi mēģinot attālināt tuvojošos saskarsmi ar skarbo realitāti. Zinot savu pārējo apmēram tik pat “daudz” un “kārtīgi” “pārdomāto” “portālu” pieredzi, veselā saprāta kripatas man, protams, skaidri saka, ka apmeklētāju kritisko masu šajā portālā man neredzēt. Nīgrums pret visiem šiem jaunajiem projektiem un laika trūkums, lai tajos iedziļinātos, nav svešs arī man pašam. Ja veselajam saprātam būs taisnība, tad izmantošu šo portālu kā īpatnēju bloga formātu.
Ja kas, pirmās atsauksmes no tiem, kuriem to parādīju, ir tādas, ka tur neko nevarot saprast un dažas idejas šķietot apšaubāmas. Šo to pārtaisīju, lai padarītu to visu saprotamāku, citiem pārmetumiem tomēr nepiekrītu, bet jebkurā gadījumā vairāk laika tam pašlaik veltīt nevēlos. Jāsāk pamazām atkal atgriezties pie citiem iepauzētajiem pasaules iekarošanas plāniem. Pirms tam gan vēl jāpabeidz viena alternatīva šī paša portāla versija un arī atsevišķs portāls angliski runājošo pasaules iekarošanai.