Es nekādā ziņā nefanoju par lokālo, nu jau mazliet sašķēlušos oranžo grupējumu. Taču sieviešu žurnālā Santa ir ļoti interesanta intervija ar Jurģi Liepnieku. Mani kaut kā uzrunā (dīvaina frāze; šķiet, lietoju to pirmo reizi mūžā;) gandrīz viss, ko viņš pasaka. Sākot ar to, ka sabiedrisko attiecību studentiem būtu jāiegūst vispārējas zināšanas par kultūru – filozofiju un vēsturi, nevis četrus gadus jāstudē kaut kādi pāris ātri iemācāmi triki, līdz pārdomām par drausmīgo sajūtu, kas rodas, sākot apjaust, ka tas, kas ir šķitis melnraksts, patiesībā var izrādīties tīrraksts. Tāpat par bērnu audzināšanu, jā, man arī tagad šķiet, ka viņi pie mums ierodas jau pilnīgi nokomplektēti – ar gatavu raksturu un attieksmi…

No visiem trim varenākajiem un lielākās latviešu tautas daļas mīlētajiem ekonomiskajiem grupējumiem, izskatās, ka oranžajos tomēr ir tās intelektuāli interesantākās personības. No tā gan automātiski neizriet, ka viņu atrašanās pie varas nāktu mums visiem par labu, bet tas jau ir cits jautājums.

Ja būtu scriptum, tad šis būtu post: zinot, cik personiski cilvēki uztver atšķirīgus politiskus uzskatus un cik subjektīvi ir to veidošanās iemesli, lai nebojātu šī žurnāla atmosfēru, no rakstīšanas par politiku mēģināšu kaut kā atturēties.

Papildināts

Ja kas, izlaboju pāris kļūdas tekstā. Sabiedrisko attiecību, ne publisko attiecību speciālisti. Post scriptums ar bija noformulēts galīgi nesakarīgi.

Tikko uzgāju vēl vienu tīmekļa žurnālu ar ierakstu par šo pašu interviju: http://mosties.org/diskurss/974/ . (Vispār šiem iekš tās vietnes ir mazliet radniecīga domāšana. Es arī “blogus” principā izrunāju ar o (logs) nevis õ (opera) un tāpēc rakstu kā “bluogus”, un vispār dodu priekšroku tīmekļa žurnāla terminam. Esmu arī par labu stilu (jā, pašam pieklibo) un pareizu pieturzīmju lietošanu (http://mosties.org/manifests/). Lokālās politiskās frontes gan mums laikam dažādas, bet par to tad šeit ne.)