Kaut kad iesāku lasīt Prusta “Zudušo laiku meklējot”, un tiku līdz pārdomām apmēram par to, ka, saskaroties ar dažādiem katalizatoriem, laiku pa laikam no dzīlēm mēdz uzpeldēt spēcīgas, sen aizmirstas bērnības sajūtas. Dīvainā kārtā man pēdējā laikā kaut kā mēdz uzpeldēt atmiņas par skarbiem jūrasbraucieniem. Neatceros, kāds pārdzīvojums varētu būt šo sajūtu avots bērnībā. Pastāv liela iespēja, ka vainojams ir romāns “Kapteiņa Blada odiseja”. Vēl var gadīties, ka pie vainas ir arī kaut kas no Džeka Londona. Nez. Varbūt arī kaut kas cits. Katrā ziņā patīkami atcerēties un vismaz pafantazēt par šo tēmu, lai arī cik smieklīgi tas neliktos manas galēja mietpilsoņa garlaicīgās ikdienas kontekstā.

Gana. Veģetēšu uz atzītu ģeniju rēķina. Lai runā huļigāni! Rembo.

Lūk, es esmu Armorikas pludmalē. Lai pilsētas iedegas vakara ugunīs. Mana diena ir galā; es atstāju Eiropu. Jūras gaiss svilinās manas plaušas; tāli vēji apraus manu ādu. Peldēt, gremot zāli, medīt, un galvenais pīpēt; dzert liķierus stiprus kā verdošs metāls, – kā to darīja mīlotie senči pie ugunskuriem.
Es atgriezīšos ar dzelzs locekļiem, tumšu ādu, niknu aci: pēc mana izskata spriedīs, ka esmu no stipras rases. Man būs zelts: es būšu dīks un rupjš. Sievietes aprūpē šos kroplos mežoņus, kas pārradušies no siltām zemēm. Es būšu iejaukts politkā. Glābts.

Un Morisons:

Grandma loved a sailor who sailed the frozen sea.
Grandpa was that whaler and he took me on his knee.
He said “Son I’m going crazy from living on the land
Got to find my shipmates and walk on foreign sand.

This old man was graceful with silver in his smile.
He smoked a briar pipe and he walked four country miles
Singing songs of shady sisters and old town liberty
Songs of love and songs of death, songs that set men free.

I’ve got three ships and sixty men
A course for ports unread.
I’ll stand at mast, let North winds blow
Till half of us are dead.

Land Ho!
If I get my hands on a dollar bill
Gonna buy a bottle and drink my fill.
If I get my hands on a number five
Gonna skin that little girl alive.
If I get my hands on a number two
Come back home and marry you
Marry you, marry you.

Pāris tēmas, par kurām pēdējā laikā esmu vēlējies pasaulei nest vērtīgas vēstis elektroniskā formātā, taču zināma garīga vājuma un nevaļas dēļ to tā arī neesmu spējis:

• Andra Eglīša izstāde Lietu kārtība. Iepriekšējā (Zem debess juma) bija, hmm, “graujošāka”, taču šī arī bija interesanta. Visvairāk man patika paša A.E. apraksts par to visu.
• Filma One Flew Over the Cockoo’s Nest. Grāmatu lasījis neesmu. Traumējoši. Nez kāpēc gaidīju kaut ko vieglu bītņiku On the Road vai Ruma dienasgrāmatas stilā. Taču filma ļoti laba.
• Nils Sakss ar savu bluogu nostiprinās kā diezgan interesanta parādība lokālajās radošajās aprindās. Starp citu, par spīti manai izteiktajai homofobijai, Saksa Tuksnesis man šķiet viens no labākajiem Latviešu rakstnieku stāstiem, kurus pēdējos gados esmu lasījis.

Rīga, this is the end, beautiful friend, the end.

Nu labi.

Kaut

kā

tā

politika

jānobīda

uz

l

e

j

u.

Bojā auru.