Category Archives: Cilvēki & personības

Psihs

Viena lieta, kas man mazliet traucē skatīties Džilindžera izrādes, ir tas, ka tās jāskatās Dailes teātrī. Globālos mērogos neiebilstu pret mākslu kā līdzekli šokēšanai, taču Latvijas apstākļos parasti to kaut kā nespēju īsti pieņemt, un jūtos neērti gan mākslinieka – šokētāja, gan vairāk vai mazāk šokētā skatītāja vietā. Varbūt tāpēc, ka tas mēdz izskatītites pārāk pašmērķīgi vai samāksloti, bet varbūt man patiesībā vienkārši nepatīk “šokmāksla”, un globāli to spēju pieņemt, jo tas nav tik personiski. Nezinu.

Jebkurā gadījumā uzskatu, ka tā ir mana problēma, un neapgalvoju, ka Dailes teātrim būtu jāšķiras no Džilindžera vai otrādi. Izrāde man patika. Kaut kādā mega alternatīvā puspagrabā vai fabrikā ar avangardisku auru un brīvdomīgu publiku, piemēram, aliņiem vai ruma glāzēm rokās, es to būtu noskaitījies ar tīru baudu bez jelkādas neērtības sajūtas. Man atkristu visi iebildumi, gan par stilistisku bardaku (pārmērīgu kiču) un pārmērīgi skaļu mūziku, gan – pats galvenais – par pārmērīgu necenzētu vārdu lietošanu, kas parasti Džilindžera izrādēs ir pārāk pašmērķīga – “redz, rādīsim tiem provinciāļiem, ka māksla nav tikai romantiskas skroderdienas”, un kas līdz ar to nav organiski, nekādā veidā nebagātina, neatdzīvina tēlus,  tos – tieši otrādi – padarot samocītus. Ja tas viss ir pensionāru šokēšanai, tad mani tas neinteresē. Ja spēju no tā distancēties, tad izrāde var pārvērsties priekš manis samērā baudāmā pasākumā. Jāsaka gan, ka kopumā šoreiz visi šie elementi šķita normas robežās un nebija tik traki, cik man palicis atmiņā no pāris citām redzētajām Džilindžera izrādēm.

Kristīne Belicka ar visu savu tēlu bija izcila (un nesaku to tikai tāpēc, ka viņa vienā epizodē izģērbās (gaumīgi!):))! Būs jāpaseko viņas turpmākajai daiļradei. Bet tā visi aktieri bija labi, Kristīnes Nevarauskas biznesa sieviete arī bija ideāla.

Džims Morisons

Pieci pret vienu, viens iekš pieciem,

Dzīvs neviens no šejienes ārā netiks…

Vakar bija vecā, labā Džima dzimšanas diena:

I see myself as a huge fiery comet, a shooting star. Everyone stops, points up and gasps “Oh look at that!” Then — whoosh, and I’m gone… and they’ll never see anything like it ever again… and they won’t be able to forget me — ever.

Tas arī viņam izdevās.

Doori joprojām saglabā savu statusu kā mani galvenie favorīti un antidepresanti.

Realms of bliss, realms of light
Some are born to sweet delight
Some are born to sweet delight
Some are born to the endless night

(Šo viņš daļēji aizņēmies no Bleika.)

Foršākais Morisona dzejolis manā skatījumā laikam ir Awake:

Shake dreams from your hair
My pretty child, my sweet one.
Choose the day and choose the sign of your day
The day’s divinity
First thing you see.
A vast radiant beach in a cool jeweled moon
Couples naked race down by it’s quiet side
And we laugh like soft, mad children
Smug in the wooly cotton brains of infancy
The music and voices are all around us.
Choose they croon the Ancient Ones
The time has come again
Choose now, they croon
Beneath the moon
Beside an ancient lake
Enter again the sweet forest
Enter the hot dream
Come with us
Everything is broken up and dances.

Bet vispār no Dooriem man patīk praktiski viss. Totāla, gudra psihodēlija viņpus laba un ļauna.

The crystal ship is being filled
A thousand girls, a thousand thrills
A million ways to spend your time
When we get back, Ill drop a line

(Kaut kad būs jāuzraksta kas sakarīgās par to visu)

Mode ar džinu

Džin un džina industrija, varat liet gaužas asaras, mana nauda jūsu makos un jūsu dzira manā organismā kādu laiku netiks laista. Vakar biju uz sava slavenā brālēna un Mares modes skati, un tur bija iespējams dabūt tikai džinu vai Martini Asti. Par šampanieti nevarēja būt ne runas, bet pāris džina glāzes noprovēju. Neatceros, kad pēdējo reizi biju to baudījis, bet likās kopumā tā nekas. Uz pasākuma beigām gan sāka sāpēt galva, un sāku jau baiļoties par šo nakti ar karuseļiem gultā un smagu nākamo rītu, taču nebija tik traki, un no rīta jutos pārsteidzoši spirgts. Varētu pat teikt, ka jutos labāk nekā parasti. Valdīja mundrums, darba spars un optimisms. Taču tad pēkšņi ap 16:00 sākās pilnīga gripa. Mani padarīja pilnīgi nelietojamu tieši tādi paši kaulu laušanas un ādas jūtīguma/sāpēšanas simptomi, kādi raksturīgi visādiem vīrusiem. Varētu jau padomāt, ka vienkārši esmu saķēris kādu vīrusu, taču nekādu citu tradicionālo pazīmju nepiedzīvoju – ne man bija temperatūra, ne galva sāpēja, ne kas. Var jau būt, ka tā tomēr ir kāda dīvaina sakritība, taču Džina industrija tomēr kādu laiku cietīs.

Ja runājam par pašu modes skati, tad nejūtos īpaši kompetents, lai izteiktos, bet, kā jau parasti, bija ļoti interesanti paskatīties arī no malas, nepārzinot šīs kultūras parādības nianses. Pirms Rolands bija pievērsis manu uzmanību tam visam, nebiju iedomājies, ka tā patiesībā ir tāda atsevišķa, īpaša mākslas forma, kura var iet tik pat dziļi kā mūzika, glezniecība un kino. Šajā gadījumā runa ir vairāk par modi kā mākslu nekā vienkārši sezonas tendenci, bet te nav ne miņas no tā ārzemju augstās modes balagāna, kuru reizēm bērnībā nejauši manīju TV kaut kad 90. gadu pirmajā pusē. Marei un Rolandam lieliski izdodas uzburt interesantas asociācijas, kas pilnas ar asprātīgām idejām, pilnīgi izpaliekot sajūtai, ka kaut kas tiek radīts tikai tāpēc, lai varētu uztaisīt savu modes skati un lai varētu apgrozīties attiecīgās aprindās. Kopumā jūtu labvēlīgu skaudību, ka ir iespējams nodarboties ar tik interesantām lietām.

(Vēl visām skatēm bija forša mūzika. Un kādā no pauzēm DJ uzlika nejēdzīgās Eirovīzijas Franču Sébastiena Telliera pērli “Divine”, par kuru vispār vajadzēja kaut kad ierakstīt atsevišķu ierakstu! Brīnišķīga dziesma.)

Dzīvošanas un žurnālu lietas

Tā, ieskatījos http://reinistraidas.lv/ tīmekļa žurnālā… (Ja šī tīmekļa žurnālu sērga, kurā, diemžēl, esmu iesaistījies arī es, turpinās izplatīties, tad tuvā nākotnē biežāk zināsim, kāds ir cilvēka URL, un nevis īstais vārds:))

Tagad mans dienas eksistenciālais jautājums ir: kāpēc es pašlaik Austrālijā nestudēju kino mākslu un kāpēc manas galvenās rūpes pašlaik nav manas nākāmās uzņemamās īsfilmas sižets? Continue reading