Category Archives: Kino

Vikija, Kristīne un Barselona

ir vislabākā filma forever. Dotajā brīdī gandrīz vai lieku pat virs Life Aquatic (lai arī žanrs cits).

Perfekti personāži. Sākot ar Penelopi Krūzu (kura pat Almodovaras filmās šķiet nav bijušas tik ideālas lomas), līdz pat visiem tipiskajiem biznesa pasaules zombijiem.

Noteikti tuvāko dienu laikā ieklabināšu šeit kaut ko vēl pat to visu (vismaz par pragmatiskajiem biznesa pasaules zombijiem ar visu nelabumu uzdzenošo perfekti angļu valodas standartfrāžu un standartjēdzienu marķēto (ierobežoto) pasauli noteikti!)

Koncentrēts Vess Andersons bez maksas. Vesa Andersona eksistenciālais smīns.

Vakar konstatēju, ka, neko nenojauzdams, vairākus mēnešus uz cietā diska esmu glabājis lielisku īsfilmu. Biju pārliecināts, ka esmu norakstījis pagaru kādas Vesa Andersona pilnmetrāžas filmas reklāmu vai ko tamlīdzīgu, bet izrādījās, ka tā ir Hotel Chevalier – 13 minūtes gara Ceļojumu uz Džardžilingu ievadoša, taču patstāvīga Vesa Andersona īsfilma. ASV tīklā to esot iespējams noskatīties bez maksas iekš iTunes. Continue reading

“Amatieris”, dialogi & komentārs par N.N. komentāru

Vakar noskatījos jauno latviešu filmu un nebūtu jau nekāds te īstais bluogmens, ja neuzklabinātu savas pārdomas.

Galvenais, par ko biju sajūsmā, bija tas, ka man nebija neērti aktieru vietā, klausoties viņu dialogos. Es nezinu, kas bija noticis ar latviešu kino pēc padomju ēras beigām, bet neveiklo dialogu dēļ nebija iespējams paskatīties nevienu seriālu vai filmu. Citur vairāk, citur mazāk, taču bez savas epizodes sarkšanai šķietami neiztika neviena filma. Īpaši, ja bija mēģināts iespraust kādu netradicionālāku, modernāku sarunu. Sāka nostiprināties sajūta, ka visi aktieri kļuvuši katastrofāli neprofesionāli, par spīti tam, ka visās vecajās padomju laiku filmās – Limuzīnos, Emīlos, Velna kalpos, Teātros utt. – viss bija vairāk nekā kārtībā. Amatieris patīkami pārsteidza. Šeit tikai pašā sākumā kaut kas varbūt nebija pilnīgi ideāli, kā arī vietām varēja just, ka galvenais varonis ikdienā krievu lamu vārdus laikam īsti nelieto, taču kopumā dialogi bija izcili realizēti, prieks bija klausīties.

Izlasīju arī Naumaņa recenziju KD. Lielā mērā pievienojos sajūsmai un lielākajai daļai domu. Jāpiekrīt, Continue reading

Sienas interpretācijas

Pirms pāris dienām noskatījos Pink Floyd filmu The Wall. Kaut kad “pārejas vecumā” klausoties šo albumu, man bija izveidojusies aptuveni skaidra interpretācija, par ko tas viss ir un kāds stāsts tam ir apakšā. Pāris nobeiguma dziesmas gan īsti skaidras nebija, taču nešķita, ka tam ir tik liela nozīme. Tomēr, skatoties filmu, kaut kāda fašistiska tēla šķietami būtiskā un man neizskaidrojamā loma lika pameklēt, kas tad par to visu ir rakstīts internetā. Izrādās, manas sava laika interpretācijas nav bijušas gluži precīzas:)

Pirmkārt, siena pašā finālā tiek nojaukta, nevis uzcelta:) Continue reading