Vakar nolēmu ieskatīties parlatupreteiro.lv mājas lapā un palasīt viņu argumentus, kāpēc tad būtu jāpaliek pie latiem. Tā kā visi argumenti radīja iebildumus, nopriecājos, ka lapā ir komentēšanas iespējas un nobrīnījos, ka neviens eiro atbalstītājs nav mēģinājis diskutēt. Nolēmu būt pirmais un ierakstīju savu viedo komentāru. Sāku ar šādu teikumu: “Pirmkārt, patīkami, ka te nav liegtas komentēšanas iespējas, kas radītu aizdomas par tukšu propogandu.”, bet kaut kā tā nu ir sanācis, ka mans komentārs joprojām ir iesprūdis, gaidot administratora apstiprinājumu. Galu galā nolēmu, ka jāiegriežas savā vecajā un ārkārtīgi ietekmīgajā blogā, un jāpublicē savas domas vismaz šeit:)

Neesmu eksperts, šur tur noteikti kļūdos, bet manā izpratnē tas viss izskatās apmēram šādi:

1. LB arguments par eiro “Lētāka atkarība” tiek atspēkots ar: “Apgalvojums ir nepatiess jau ķēdes pirmajā posmā, jo kredītreitingus nosaka valsts reālā spēja pildīt savas kredītsaistības, nevis iestāšanās vienā vai otrā organizācijā.”

Šis pretarguments ir aplams, jo, lai arī ir taisnība, ka kredītreitingus nosaka valsts reālās spēja pildīt savas kredītsaistības, tomēr, novērtējot šīs spējas, aizdevējs vērtē arī valsts finanšu sistēmas stabilitāti. Latvija ar labām spējām pildīt savas kredītsaistības un eiro noteikti maksās mazāk par kredītiem nekā tikai ar eiro vai tikai ar labām spējām pildīt savas kredītsaistības.

2. LB arguments “Samazināsies valūtu konvertācijas izmaksas” tiek atspēkots ar: “Valūtu konvertācijas izmaksu samazināšana nav salīdzināma ar valsts saimnieciskās neatkarības zaudēšanu.”

Cik nu es saprotu, vienīgā saimnieciskā neatkarība, kuru Latvija pazaudē, ir iespēja vajadzības gadījumā devalvēt latu. Tā kā šī iespēja man nešķiet īpaši vilinoša un es negribētu piedzīvot brīdi, kad Latvijā kāds populists sāks ar to eksperimentēt, esmu gatavs no šādas lieliskas neatkarības iespējas atteikties. T.i. man tā noteikti “ir salīdzināma” vai vismaz ir gana maza maksa par pāreju uz eiro. Līdz ar to, uzskatu šo pretargumentu par balstītu iespējami apšaubāmā pārliecībā, ka Latvija var nākotnē gūt labumu no lata devalvācijas. Tas ir ļoti diskutabls jautājums.

“Jāuzsver, ka valūtu konvertācijas ieņēmumi veido daļu no banku peļņas, tāpēc šo ieņēmumu atņemšanas gadījumā bankas vismaz daļēji šo peļņas zudumu kompensēs ar cenu palielināšanu citiem pakalpojumiem” – te nu būtu jānoskaidro, cik tad lielu peļņas īpatsvaru vietājās bankas gūst no valūtas konvertācijām. Neizslēdzu, ka parlatupreteiro.lv ir taisnība, tomēr sliecos domāt, ka attiecīgo operāciju izmaksas (papildus valūtas fiziska transportēšana, kas kādam ir jāveic, darbinieku algošana, kas apkalpo valūtas maiņu, dažādas citas operācijas), kas atkritīs vai vienkāršosies, un tas, ka banku peļņas daļa no šīs jomas varētu arī būt relatīvi niecīga, pakalpojumu izmaiņu būtisku pieegumu varētu arī nemanīt.

“Ja Latvijas Bankas mērķis tiešām būtu samazināt valūtu konvertācijas izmaksas, to varētu risināt izveidojot tiešu pieeju Latvijas Bankas valūtas rezervēm – elektroniski nodrošinot valūtas konvertāciju pēc centrālās bankas noteiktā kursa”: par šo būtu interesanti dzirdēt kāda speciālista viedokli, bet atkal jau pieļauju, ka šādas operācijas vienalga kaut ko izmaksātu un tādas izmaksas tad kādam arī būtu jāsedz.

3. LB arguments “Finanšu panikas un valūtas kursa risku mazināšanās.” tiek atspēkots ar: “Finanšu panikas iespējamība lielā mērā atkarīga no Latvijas Bankas īstenotās politikas.”

LB apgalvojums būtībā netiek atspēkots. Tas, ka ir arī citi ceļi, kā mazināt finanšu panikas iespējamību, neatceļ faktu, ka tas ir arī viens no eiro papildus ieguvumiem. Ja nu LB vadībā nokļūst kāds, kurš nemāk banku vadīt (kas, pēc jūsu izpratnes jau ir noticis), tad finanšu panikas un valūtas kursa riskus vismaz palīdzēs mazināt eiro.

Runājot par valūtas kursa risku, kuram parlatupreteiro.lv neredzot draudus, jo visa valūta ir nosegta ar rezervēm – tur atkal prasītos kāda speciālista viedokli, bet pieļauju, ka viss nav tik vienkārši. Piemēram, cik esmu dzirdējis, Bankas Baltija lielo procentu biznesa plāns bija, ka lats diezgan droši tiks devalvēts. Tas ir viens gadījums, kad manā izpratnē uz valūtas kursa riska rēķina kāds mēģināja iedzīvoties. Varu iztēloties vēl vienu – kad krīzes laikā palielinājās spiediens devalvēt latu, nevarēja izslēgt, ka daļēji šo spiedienu atbalstīja vai propogandēja arī valūtas spekulanti, kuri saskatīja iespēju devalvācijas brīdī kaut ko nopelnīt uz Latvijas rēķina.

4. LB argumenta “Ārvalstu investīciju pieaugums.” atspēkojumā ir samērā nepārliecinoši argumenti, jo, pirmkārt, tiek atzīts, ka investīciju piesaistē eiro var būt nozīme (“zināma nozīme ir arī finanšu sistēmas stabilitātei”) un pēc tam tiek minēts Latvijas kontekstā ļoti apšaubāms iemesls investīciju apsīkumam, sakot, ka “eiro ieviešanu ieguldītāji drīzāk uztver negatīvi, jo tas samazina attiecīgajā valstī izvietoto ražotāju konkurētspēju (izmaksu pieaugums)”. Es nesaprotu, kā ilgtermiņā eiro palielina izmaksas. Manuprāt, izmaksas vai nu samazinās, vai sliktākajā gadījumā paliek tādas pašas. It īpaši, ja investīcijas notiek, kad pāreja jau notikusi. Kā eiro ražotājiem var palielināt izmaksas?

Šajā punktā vienīgais, kas mani samulsināja un kas var būt labs pretarguments, ir parlatupreteiro.lv minētais Igaunijas piemērs: “Igaunijā pēc eiro ieviešanas ārvalstu investīciju apjoms samazinājās – 2011. gadā kritums bija pat vairākas reizes.” Tā ir interesanta norāde, es labprāt dzirdētu LB atbildi.

Taču, ja nu investīcijām tomēr vajadzētu pieaugt, tad, tā kā investīcijas manā izpratnē ir viens no galvenajiem straujas ekonomiskās attīstības priekšnoteikumiem mūsu valstī, šis man šķiet ārkārtīgi svarīgs punkts, kurš, iespējams, netiek atspēkots.

5. LB “Citi argumenti” tiek atspēkoti ar to, ka augstākminētie argumenti ir atspēkoti, kas, savukārt, manā izrpatnē nav spēkā, jo saskatu kļūdas parlatupreteiro.lv pretargumentos.

Turklāt bez šī visa ir arī ģeopolitiskās piederības jautājums. Zinu, ka daļa nacionālistu pieprasa paturēt latu, bet, manuprāt, nacionālisti pārvērtē savu un latviešu tautas spēku un vēlmi vispār būt par nacionālu valsti nevis par Krievijas satelītvalsti. Pats esmu mūsu nacionālās valsts patriots, izjūtīšu zināmu nostaļģiju pret latu, bet piekrītu tiem, kuri saka, ka tā ir izvēle starp Austrumiem un Rietumiem un pilnvērtīga dalība ES ir neatkarīgas Latvijas interesēs.

—

Vēl tikai jāpiebilst, ka vienīgais, kam parlatupreteiro.lv es pilnībā piekrītu, ir šis te: “Ja Latvijas Banku un valdību tiešām uztrauc mūsu valsts finanšu sistēmas stabilitāte, tad drīzāk būtu risināma ļoti nestabilo nerezidentu noguldījumu pieplūduma problēma Latvijas bankās.”