2i svaigākie ieraksti liecina, ka mana patiesā iekšējā blondā daba sāk pamazām līst ārā. Tas ir tikai laika jautājums, kad ierakstīšu te kaut ko patiesi stulbu. Tipa par iPhone vai kaut kā tā.
Vispār tas, ka cilvēks raksta blogu, neko labu par viņa dzīvi neliecina. Par garīgu līderi, teksim, priekš manis tādam cilvēkam visdrīzāk nekļūt never ever.
Trāpīgi teikts:) Īpaši par to atsvešinātību un nepraktiskumu.
Bet tā šis ieraksts vairāk ir kā viegla alkohola reibuma radīta pašironija nekā visu blogeru kritika:) Grāmatu un rakstu rakstīšana avīzēm arī ir līdzīga nodarbe, un rakstnieki/apskatnieki un citi nepraktiski cilvēki mierīgi varētu kļūt par tā saucamajiem “maniem garīgajiem līderiem”:))