Speciālā relativitātes teorija darbībā

Droši vien nav jādod pat trīs iespējas minēt, kāpēc pagājis labs laiciņš kopš pēdejā ieraksta. Tiem, kuri pazīst kodiera dabu, uzreiz būs skaidrs, ka, ja vecs programmētājs pēkšņi kaut kur nozūd un kādu laiku klusē, tad viņš jau atkal kaut ko kodē. Jā, vispār bija maz lieka laika, bet tik, cik tas bija, tika veltīts, lai atsauktu atmiņā Javas programmēšanas valodu un lai ar tās palīdzību iedzīvinātu Speciālās relativitātes teorijas maģisko fenomenu pasauli. Un tā, te būs rezultāts (nepieciešama Java):

Ja te nekas neparādās, var mēģināt atvērt arī šajā lapā.

Derētu uzlabot programmas vizuālo izskatu, bet pašlaik tomēr pārliecība, ka dzīve ir pārāk īsa, ņēmusi virsroku pār manu kodētāja-perfekcionista dabu. Jābrīdina, ka ar fiziku esmu uz jūs, un varbūt te kaut kas nav pareizi, taču pagaidām, manuprāt, nekas par to neliecina.

Tātad par to, kas tas viss ir. Zaļās apaļās ir divas planētas, kas atrodas nemainīgā vienas gaismas minūtes attālumā (17 987 547.5 km) viena no otras. Ērtības labad pa kreisi esošo planētu saukšu par Zemi un pa labi esošo planētu par Mēnesi. Tumši zilā ir raķete, kas dodas ceļā no vienas planētas uz otru. Aplīši pie raķetes un Zemes simbolizē hronometrus, kas rāda, cik daudz laiks ir pagājis kopš brīža, kad nospiesta starta poga. Sarkanā un zilā strīpa ir gaismas kūļi, kurus sāk raidīt no Zemes tieši tajā pašā brīdī, kad tiek nospiesta starta poga. Augšējais ekrāns rāda to, kāds visums ir tiem, kuri paliek uz Zemes. Apakšējais ekrāns rāda, kāds visums ir tiem, kuri lido ar kosmosa kuģi, tieši tajā brīdī, kad augšējā ekrānā uz kosmosa kuģi skatās no Zemes. T.i. ja no Zemes varētu redzēt, ko attiecīgajā brīdī par visu apkārtējo domā kosmosa kuģi, tad kosmosa kuģī esošie teiktu, ka aina ir tāda kā apakšējā ekrānā. Pašā apakšā ir vadības panelis ar divām pogām un raķetes ātruma slēdzi (raķetes ātrums attiecībā pret planētām). Ātruma slēdža maksimālā vērtība ir mazliet mazāka par gaismas ātrumu.

Ko tad šeit var redzēt. Ja atstājam ātrumu tādu kāds tas ir pēc noklusējuma, nospiežam pogu “Sākt”, pagaidam 33 sekundes un tad nospiežam pogu “Apturēt”, tad redzēsim, kā izpaužas sekojoši Speciālās relativititātes teorijas fenomeni:

1) Laika palēnināšanās: tad, kad uz Zemes ir pagājušas 33 sekundes, no Zemes šķiet, ka uz kosmosa kuģa ir pagājušas tikai 22 sekundes. Savukārt, cilvēkiem uz kosmosa kuģa šajā brīdī šķiet, ka uz zemes ir pagājušas tikai 14 sekundes. T.i. ja Zemes cilvēki varētu redzēt, ko kaut kādu savu datoru ekrānos redz kosmosa kuģa cilvēki, tad viņi redzētu, ka kosmosa kuģa cilvēki skatās uz Zemes cilvēkiem pagātnē.

2) Attālumu saīsināšanās: raugoties no Zemes kosmosa kuģis izskatās saplacināts ceļojuma virzienā. Raugoties no kosmosa kuģa, savukārt, Zeme un Mēness izskatās saplacināti ceļojuma virzienā. Turklāt attālums no Zemes līdz Mēnesim no kosmosa kuģa šķiet īsāks.

3) Vienlaicīguma relativitāte: raugoties no kosmosa kuģa, šajā brīdī šķiet, ka zilais gaismas stars ir sasniedzis Mēnesi, taču sarkanais ir tikai mazliet attālinājies no Zemes. No Zemes atkal šķiet, ka abi gaismas stari ir vienādā attālumā no Zemes un zilais gaismas stars vēl nav sasniedzis Mēnesi. Ja nospiežam pogu un ļaujam zilajam staram sasniegt Mēnesi arī augšējā ekrānā, tad uz Zemes esošie teiks, ka brīdī, kad zilais gaismas stars sasniedza Mēnesi, sarkanais gaismas stars arī bija tik pat tālu otrā virzienā. T.i. no Zemes šķiet, ka sarkanais gaismas stars un zilais gaismas stars abi vienlaicīgi sasniedz 17 987 547.5 km attālumu no Zemes, taču no raķetes šķiet, ka zilais gaismas stars daudz ātrāk nekā sarkanais gaismas stars sasniedz 17 987 547.5 km attālumu no zemes.

8 thoughts on “Speciālā relativitātes teorija darbībā

  1. O, interesanti, interesanti! Nebiju informēts par tādas filmas eksistenci. Izklausās, ka tā varētu mani atpestīt no neveikliem mēģinājumiem kaut ko vizualizēt pašam:)

    Starp citu, ienāca prātā viena lieta, kas šajā programmā ir neprecīzā – tas, kā notiek izmēru un attālumu maiņa, mainot ātrumu, droši vien realitātē izskatītos savādāk.

  2. es saprotu, ka laiks var būt atšķirīgs vienas galvas ietvaros (iet abos virzienos un vēl citā dimensijā arī), bet hronometrāžas atšķirības nepielec :(

  3. Oi, tik sen neesmu par šīm lietām domājis, ka es pat nevaru saprast, vai šis komentārs ir nopietns, jeb jāuztver kā smalka ironija…:)))

  4. kāpēc ironija. var taču tā gadities, ka cilvēks saprot laiku (vai domā, ka saprot), bet nesaprot fizikas definējumus.

    p.s. tev blogā nopietna problēma. jeb man nopietna problēma tavā blogā – neuzrādās pēdējie komentāri. nejēgā atrast, kur apstājās diskusijas potenciāls :D

Leave a Reply to Katja Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>