“Paģirām ir arī emocionāls aspekts. Kingslijs Eimiss, kurš pats sevi aprakstīja kā vienu no sava laika varenākajiem pļēguriem un dzeršanai veltīja trīs grāmatas, šo fenomenu nosaucis par “metafiziskajām paģirām”: “Kad tev pamazām piezogas šis vārdos neaprakstāmais depresijas un skumju (tas nebūt nav viens un tas pats) sajaukums ar naidu pasam pret sevi, sakāves sajūtu un bailēm par nākotni, atkārto pats sev, ka tās ir tikai paģiras. Tev nav asinsizplūduma smadzenēs, tev tīri labi veicas darbā, tavi tuvinieki un draugi nav sadziedājušies vāji maskētā vienprātīā par to, kāds mēsla gabals tu esi, tu neesi beidzot ieraudzījis dzīvi patiesā gaismā.” Dažiem tā arī neizdodas sev to iegalvot. Kafkas stāsta “Pārvērtība” ievadu, kurā varonis atklāj, ka ir kļuvis par kukaini, Eimiss nosaucis par visu laiku labāko paģiru aprakstu literatūrā.” – augusta Rīgas Laiks, pārpublicējot The New Yorker.

Man īpaši patika doma par slaveno Kafkas stāstu:)