Es nezinu, ko psihoterapeiti saka krīzes apsēstiem cilvēkiem, bet es teiktu, ka psiholoģiska krīze iestājas tad, kad tava zemapziņa beidzot ir spiesta apziņai atzīt, ka patiesībā viss ir daudz sliktāk nekā tai (apziņai) līdz šim ir licies un ka pasaulei, kurā apziņa dzīvo, vairs nav vai arī nekad nav bijis nekāda sakara ar realitāti.

Vispār ar ekonomiku varētu būt līdzīgi. Straujās naudas plūsmas karstuma uzpūstajam labklājības līmenim nebija nekāda sakara ar realitāti. Maldīgi likās, ka naudas visur ir daudz un būs vēl un vēl,  bet, tiklīdz plūsma sāka bremzēt, atklājās patiesais naudas daudzums (neko nezinu par makroekonomikas likumiem, visdrīzāk runāju muļķības;)).