Mana relativitātes teorijas mega doma: fotonam viss mūsu visums izskatās kā fotons

Pēc laikraksta Diena raksta par Lielo hadronu paātrinātāju izlasīšanas pie manis kārtējo reizi iegriezās apsēstība ar fiziku, šoreiz galvenokārt ar Speciālo relativitātes teoriju. Jāatzīst, ka šī ir jau kāda trešā reize vairāku gadu laikā, kad cenšos šo virsotni iekarot. Līdz šim tas man nebija izdevies. Visas iepriekšējās reizes pēc vairāku nedēļu mocīšanās kaut kas manas domas veiksmīgi novirzīja citā virzienā.

Šoreiz esmu ticis stipri tālāk nekā parasti, un, šķiet, Speciālā relativitātes teorijas pāris pamatlietas būs skaidras (relatīvi). Taču stāsts šoreiz ir par to, ka laikam esmu nākamais Einšteins.

Proti, smagajā zināšanu un fizikas gudrību meklēšanas ceļā nonācu līdz fiziķu forumam physicsforums.com, kurā ir speciāla ļoti aktīva sadaļa, kas veltīta tieši abām relativitātes teorijām. Tur uzturas daudzi tiešām gudri fiziķi (manā skatījumā), kā arī daudzi nejēgas, t.i., tādi kā es. Un relativitātes teorijā nejēgas ar noteiktu laika intervālu regulāri uzdod jautājumu – kā visums izskatās fotonam. Tie, kuri zin, par ko ir runa, sapratīs, kā šis jautājums Relativitātes teoriju pārzinošu fiziķi var tracināt (pārējiem kaut kad pastāstīšu). Un tad viņi tur klāsta – fotonam vispār nav definēts laiks, nekas viņam tur nevar izskatīties, jo nekādi fiziski procesi tur nenotiek, viss ir apstājies, ja ieliek vienādojumos gaismas ātrumu, tad sanāk dalīšana ar nulli, matricas izskatās nejēdzīgi, jautājums ir bezjēdzīgs utt. Ap to laiku, kad es pievienojos forumam, viens no administratoriem kādā no svaigākajām šādām diskusijām paziņoja, ka viss, tiklīdz parādīšoties vēl kāda jauna diskusija ar virsrakstu, kā fotonam izskatās visums, viņš to slēgšot ar norādēm uz identiskajiem jautājumiem.

Tomēr es atļāvos izveidot jaunu tēmu, kura līdz šim nav aizklapēta ciet. Proti: manā skatījumā pēc relativitātes teorijas tradīcijām sanāk, ka fotonam viss mūsu visums izskatās pēc viena fotona un pats viņš sev izskatās kā atsevišķs visums.

1) Tātad, kas notiek, kad kāds objekts attiecībā pret mums uzsāk ceļojumu ar gaismas ātrumu: mums izskatās, ka laiks šim objektam rit aizvien lēnāk un lēnāk līdz, sasniedzot gaismas ātrumu, apstājas pavisam. Turklāt, uzņemot ātrumu, šis objekts attiecībā pret mums kļūst aizvien mazāks un mazāks, līdz, sasniedzot gaismas ātrumu, saraujas līdz 0 izmēriem. Vismaz teorētiski.
2) Kā objektam izskatamies mēs? Relativitātes teorija saka, ka identiski. Nav jau iespējams pateikt, kurš kustas un kurš nē. Uzsākot šādu ceļojumu, viss iepriekšējais visums mums sarautos aizvien mazāks un mazāks, turklāt vecā visuma laiks kustētos lēnāk un lēnāk, līdz, sasniedzot gaismas ātrumu, vecais visums mūsu skatījumā sarautos līdz 0 izmēriem un sāktu kustēties no mums prom ar gaismas ātrumu.

Nu labi, protams, ka nedomāju, ka esmu pirmais, kuram šī doma ir ienākusi prātā. 100 gadus zinātnieki ar daudzkārt gaišākām galvām ir domājuši par relativitātes teoriju. Tomēr pašlepnuma celšanai varu teikt, ka, spriežot pēc šī foruma, tā fiziķiem acīmredzot nav tāda uzreiz sagremojama, visiem zināma un skaidra teorētiska iespēja. Tēma slēgta nav. Iznīcinošu un nicīgu komentāru arī nav. Iespējams, ka šai domai arī nav nekādas jēgas – iespējams, ka tā nav ne pierādāma, ne atspēkojama. Taču jebkurā gadījumā tas vismaz ir ģeniāls veids, kā beidzot atšūt tos, kuri fiziķus nomoca ar jautājumu, kā fotonam izskatās visums:)

Manis atvērtā tēma izlasāma šeit: http://www.physicsforums.com/showthread.php?t=228999

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>