Valodas loma domāšanā

Reizēm šķiet, ka sarunvaloda ir gandrīz vai obligāts priekšnosacījums tam, lai cilvēks vispār domātu. Doma=teikums sarunvalodā. Programmēšanai tomēr ir izdevies manī nostiprināt pārliecību, ka sarunvalodas loma var būt pilnīgi nebūtiska.

Te būs šī varenā teorija:
———–

Nosauksim to, ka mēs kaut ko saprotam vai izdomājam par loģisku sistēmu (piemēram, to, ka, lai atvērtu durvis, ir jānospiež uz leju durvju rokturis.)

Neviena loģiskā sistēma galvā nav formulēta ar vārdiem. Loģiskās sistēmas likumi neglabājas galvā ierakstīti valodiskās konstrukcijās.

Valoda nav obligāts priekšnosacījums ne lai šo sistēmu apgūtu, ne lai to izmantotu, kā arī ne lai to uzlabotu vai lai atrastu tajā kļūdas.

Mēs vispār nedomājam ar vārdiem. Vārdi ir sekas domām. Mēģinot domu izteikt vārdos, mēs varbūt vienīgi palīdzam tai strukturēties, tā atrod līdzīgas loģisko sistēmu konstrukcijas, un vai nu nomaldās no oriģinālās domas (kas patiesībā noteik samērā bieži) vai arī atrod tajā kļūdas (taču valoda nav obligāts nosacījums, lai šādas kļūdas atrastu).

Nododot informāciju citiem ar valodas starpniecību, mēs tikai apstāstam patieso loģisko sistēmu un ceram, ka otram ar valodas starpniecību izdosies uzkonstruēt tai identisku sistēmu.

Bez valodas palīdzības ir iespējams izdomāt arī pavisam sarežģītas loģiskās sistēmas.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>