Vakar noskatījos jauno latviešu filmu un nebūtu jau nekāds te īstais bluogmens, ja neuzklabinātu savas pārdomas.
Galvenais, par ko biju sajūsmā, bija tas, ka man nebija neērti aktieru vietā, klausoties viņu dialogos. Es nezinu, kas bija noticis ar latviešu kino pēc padomju ēras beigām, bet neveiklo dialogu dēļ nebija iespējams paskatīties nevienu seriālu vai filmu. Citur vairāk, citur mazāk, taču bez savas epizodes sarkšanai šķietami neiztika neviena filma. Īpaši, ja bija mēģināts iespraust kādu netradicionālāku, modernāku sarunu. Sāka nostiprināties sajūta, ka visi aktieri kļuvuši katastrofāli neprofesionāli, par spīti tam, ka visās vecajās padomju laiku filmās – Limuzīnos, Emīlos, Velna kalpos, Teātros utt. – viss bija vairāk nekā kārtībā. Amatieris patīkami pārsteidza. Šeit tikai pašā sākumā kaut kas varbūt nebija pilnīgi ideāli, kā arī vietām varēja just, ka galvenais varonis ikdienā krievu lamu vārdus laikam īsti nelieto, taču kopumā dialogi bija izcili realizēti, prieks bija klausīties.
Izlasīju arī Naumaņa recenziju KD. Lielā mērā pievienojos sajūsmai un lielākajai daļai domu. Jāpiekrīt, ka, lai arī sižets un ideja nebija nekas oriģināls, rezultāts nekādā ziņā nešķiet lēts pakaļdarinājums, jeb, runājot Naumaņa vārdiem, “neož pēc ieskābuša rasola”. Tāpat galvenais varonis tiešām ir kaut kas nebijis un unikāls latviešu kino (lela loma tajā, protams, pašam aktierim). Un, lai arī filma ir taisīta šķietamā ārzemju kino garā un ietekmē, tajā ir kaut kas unikāli un patīkami latvisks.
Tomēr, kā te aprunājāmies pēc filmas, tiešām nevar īsti piekrist Naumaņa uzskatam, ka tas bija mīlas stāsts. Ja arī autors, Jānis Nords, to tā bija iecerējis, tad filmā uzsvars uz to nekādi nesanāk. Jā, galvenajam varonim meitene ļoti patika, taču mīla šajā stāstā drīzāk bija 49%, kamēr 51% bija vēlme kaut kur izrauties & dzīvesstils & nekā cita sakarīga man īsti nav. Jā, “Es braukšu pie tevis!”, nevis “Es nevaru bez tevis dzīvot!”.
Tāpat īsti nepiekrītu, ka beigas bija viennozīmīgi traģiskas. Un tas tirgonis tomēr drīzāk netika nosists pavisam. Vēlākais dialogs vedināja domāt, ka tikai iekaustīts un gatavs atriebties un meklēt vaininieku rokā. Tāpat tas, kas tur bija vienā no sākuma epizodēm, drīzāk bija domāts kā pāra kārtējais un nevis pirmais sekss:)
Par dialogiem latviešu filmās kaut kad nesen TVnetā bija intervija ar Streiču.
O, pirmais komentārs!:) Jā, paldies, redz kur ir: http://www.tvnet.lv/zinas/intervijas/article.php?id=542193 . Interesanti, interesanti, lai arī beigās grūti saprast Streiča domu (šķiet, ka rakstā kaut kas ir pārāk saīsināts). Nemaz nezināju, ka tā arī agrāk ir bijusi tik aktuāla problēma, ka likusi apšaubīt vispār visa latviešu kino nākotni:) Streiča paša filmas tomēr ir pierādījums tam, ka ar dialogiem viss var būt kārtībā. Es teiktu, ka tagad tas ir izdevies arī Jānim Nordam.