Jūra

Kaut kad iesāku lasīt Prusta “Zudušo laiku meklējot”, un tiku līdz pārdomām apmēram par to, ka, saskaroties ar dažādiem katalizatoriem, laiku pa laikam no dzīlēm mēdz uzpeldēt spēcīgas, sen aizmirstas bērnības sajūtas. Dīvainā kārtā man pēdējā laikā kaut kā mēdz uzpeldēt atmiņas par skarbiem jūrasbraucieniem. Neatceros, kāds pārdzīvojums varētu būt šo sajūtu avots bērnībā. Pastāv liela iespēja, ka vainojams ir romāns “Kapteiņa Blada odiseja”. Vēl var gadīties, ka pie vainas ir arī kaut kas no Džeka Londona. Nez. Varbūt arī kaut kas cits. Katrā ziņā patīkami atcerēties un vismaz pafantazēt par šo tēmu, lai arī cik smieklīgi tas neliktos manas galēja mietpilsoņa garlaicīgās ikdienas kontekstā.

Gana. Veģetēšu uz atzītu ģeniju rēķina. Lai runā huļigāni! Rembo.

Lūk, es esmu Armorikas pludmalē. Lai pilsētas iedegas vakara ugunīs. Mana diena ir galā; es atstāju Eiropu. Jūras gaiss svilinās manas plaušas; tāli vēji apraus manu ādu. Peldēt, gremot zāli, medīt, un galvenais pīpēt; dzert liķierus stiprus kā verdošs metāls, – kā to darīja mīlotie senči pie ugunskuriem.
Es atgriezīšos ar dzelzs locekļiem, tumšu ādu, niknu aci: pēc mana izskata spriedīs, ka esmu no stipras rases. Man būs zelts: es būšu dīks un rupjš. Sievietes aprūpē šos kroplos mežoņus, kas pārradušies no siltām zemēm. Es būšu iejaukts politkā. Glābts.

Un Morisons:

Grandma loved a sailor who sailed the frozen sea.
Grandpa was that whaler and he took me on his knee.
He said “Son I’m going crazy from living on the land
Got to find my shipmates and walk on foreign sand.

This old man was graceful with silver in his smile.
He smoked a briar pipe and he walked four country miles
Singing songs of shady sisters and old town liberty
Songs of love and songs of death, songs that set men free.

I’ve got three ships and sixty men
A course for ports unread.
I’ll stand at mast, let North winds blow
Till half of us are dead.

Land Ho!
If I get my hands on a dollar bill
Gonna buy a bottle and drink my fill.
If I get my hands on a number five
Gonna skin that little girl alive.
If I get my hands on a number two
Come back home and marry you
Marry you, marry you.

Dažādi

Pāris tēmas, par kurām pēdējā laikā esmu vēlējies pasaulei nest vērtīgas vēstis elektroniskā formātā, taču zināma garīga vājuma un nevaļas dēļ to tā arī neesmu spējis:

  • Andra Eglīša izstāde Lietu kārtība. Iepriekšējā (Zem debess juma) bija, hmm, “graujošāka”, taču šī arī bija interesanta. Visvairāk man patika paša A.E. apraksts par to visu.
  • Filma One Flew Over the Cockoo’s Nest. Grāmatu lasījis neesmu. Traumējoši. Nez kāpēc gaidīju kaut ko vieglu bītņiku On the Road vai Ruma dienasgrāmatas stilā. Taču filma ļoti laba.
  • Nils Sakss ar savu bluogu nostiprinās kā diezgan interesanta parādība lokālajās radošajās aprindās. Starp citu, par spīti manai izteiktajai homofobijai, Saksa Tuksnesis man šķiet viens no labākajiem Latviešu rakstnieku stāstiem, kurus pēdējos gados esmu lasījis.

Geto superzvaigzne

Ā, hā, hā, hā, hā………:))) Spriežot pēc aptaujām, Šlesers tiešām droši vien būs Rīgas mērs:))) Kaut kādā ziņā viņš tomēr ir ģēnijs. Pat koku izciršanu kāpu aizsargjoslā viņš spēj padarīt par savas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu :) )) Ghetto superstar, that is what you are…

Varētu jau arī tikai pasmaidīt par dīvainās takās klimstošajām vidējā vēlētāja IQ un vērtību sistēmu kombinācijām, un par no tām izrietošo Eiropas Zimbabvi, taču kļūst mazliet neomulīgi. Tomēr gribētos vēl kādu laiku šajā pilsētā padzīvot.

Manā skatījumā labākajā gadījumā viss LPP solītais ir kaut kādi sīki kosmētiski uzlabojumi, bet kopumā tas viss vairāk izskatās pēc nejēdzīgiem un neracionāliem naudas tēriņiem visādām luksus muļķībām un ekonomiskās sistēmas un uzņēmējdarbības vides kropļošana, apšaubāmā ceļā piesaistot apšaubāmas investīcijas. Sistēma tikmēr turpinās pūt.

Ko MAN vajag no Rīgas domes:
1) Racionāli tēriņi.
Lai neizšķērdē manu naudu visādiem idiotiskiem un neracionāliem projektiem. Lai viena ekskluzīva bērnudārza ar diviem baseiniem (par to taisnoties nākas LPP!) vietā ceļ desmit gaumīgus, taču vienkāršus bērnudārzus. Lai neceļ tādas neglītas ēkas kā Triangula bastions, Centra nams, Origo vai tā dīvainā Galerijas centrs piebūve. Lai nebūvē pasaulē dārgākos tiltus, kuri nav līdz galam pārdomāti. Labi, tie visi droši vien nav tieši LPP darbi, taču jautājums ir, vai viņi gatavojas kaut ko mainīt.
2) Godīgi iepirkumi.
Lai nepārmaksā par katru sīkumu, bet veicina godīgu konkurenci un kārtīgu uzņēmējdarbību, kas paaugstinātu konkurētspējīgu uzņēmumu veidošanos un ietaupītu naudu dažādiem pabalstiem.
3) Racionāla iedzīvotāju un uzņēmēju interešu sabalansēšana.
Protams, jāveicina investīcijas un jāatvieglo uzņēmējdarbība. To saprot pat LPP vēlētājs. Taču to var darīt racionāli, ne par katru cenu. Galvenais, lai izšķirošais faktors nebūtu lēmuma pieņēmēja ārzonas bankas konta papildināšanās.
4) Investīciju piesaistes sistēma.
Gribētos skaidru un racionālu investīciju piesaistes plānu.

Ko manā subjektīvajā skatījumā sola Šlesers:
1) Neracionāli tēriņi.
Gaisa tramvaji, ozolkoka galdi gaļas paviljonos, bērniem spēļu laukumi tirgū, dzelzceļa sliežu pacelšana uz balstiem.
2) Ne vārda par godīgumu.
Vārds “godīgs” LPP nav īpaši tuvs. Ja pameklē, tad vienīgais, ko pēc atslēgvārda “godīga” izdodas atrast slesersrigai.lv lapā, ir Sabiedrības citai politkai un Pilsoniskās savienības partiju programmas:) Pēc atslēgvārdiem godīgs, godīgums, godīgāka Googlā no viņu lapas nav atrodams nekas. Ir atrodamas trīs saites ar vārdu “godīgi”, no kurām neviena nav saistīta ar runām par godīgāku valsts pārvaldi.
3) Uzņēmēju intereseses virs sabiedrības interesēm.
Vismaz tā es tulkoju Šlesera iemīloto teicienu: “Ja kāds uzņēmējs grib atvērt uzņēmumu Rīgā, ierēdnim ap viņu ir jādanco kā ap mīļoto radinieku, nevis jāliek šķēršļi. Viss liecina par to, ka sabiedrības intereses un jebkura projekta lietderības apšaubīšana tiks nostumtas malā ar atrunu “birokrātija”.
4) Uz kaut kādu personīgu pazīšanos balstītu un līdz ar to potenciāli haotiska un neizprotama investīciju piesaiste.
Investīciju piesaistē viens no svarīgākajiem faktoriem ir pieredze un reputācija.” Vai tas nozīmē, ka visa investīciju piesaiste balstīsies uz viena cilvēka personīgo pazīšanos? Vai tāda veida investīciju piesaiste nevarētu balstīties uz personīga labuma gūšanu? OK, varbūt pat varētu pieciest personīga labuma gūšanu, ja tie būtu vērtīgi projekti. Taču parasti tādi projekti iet cauri uz sabiedrības rēķina un sabiedrībai no tiem atlec tikai santīmi, ja vispār kaut kas atlec un ja galu galā neizrādas, ka patiesībā sabiedrība pati subsidē un uztur kaut kādu uzņēmumu.
Privātās un publiskās partnerības principu (PPP), kuru kā baigo jauno pieeju piedāvā Šlesers, protams, savās partiju programmās ir iekļāvušas arī pārējās partijas. Lai PPP būtu izdevīgs sabiedrībai un nepārvērstos par sabiedrības subsidētām naudas tērcītēm, manuprāt, ir svarīgi, kādas reputācijas cilvēki pieņem lēmumus un slēdz līgumus. Un kāda ir LPP reputācija?:)
Vēl es nekādi nesaprotu, kāpēc par milzīgiem panākumiem jāuzskata Rimi, Narvesen, Dressman piesaistīšana un pāris lielveikalu uzbūvēšana! Vai tad visas šīs nišas nebūtu aizpildījušās pašas par sevi? Nebūtu mums lielveikalu? Nebūtu pārtikas veikalu? Nesaprotu… Tas vispār liecina par pātērētājdomāšanas lielo izplatību… O, labais enerģijas dievs, pateicamies tev par lielveikaliem, kurus esi mums devis! Pateicamies par mazumtirdzniecības tīklu, ko vēlīgi esi mums dāvājis!

Jauns ieraksts

iTunes lēni vienu pēc otras skandināja kaut kādas sen iekrātas dziesmas, kuras labu laiku nebiju klausījies, atskanēja Inokentijs Mārpls, atmiņā atausa saules nokaitētas Kuldīgas ielas ar 1.5l Pilzenes aliņu pa ceļam uz Tabūnu kaut kad agrā jaunībā, no kuras atmiņās sāk palikt tikai rozā krāsas, un sapratu, ka te ir kaut kas jāieraksta. Ar to arī šis ieraksts laikam būs jābeidz. Galvā valda tukšums. Pilnīga radoša krīze. Kā personība jūtos tuvu 0. Tikai defaultas standartdomas.

LMA karnevāls

Biju uz Hipiju fermu.

Aura bija. Tā ēka ir ar to visu piesūkusies. Cilvēki arī.

Servēja Gauja, kura, šķiet, bija daļēji ieradusies ar savu inventāru, kas bija forši:)

3. stāvu bija okupējis radio Skonto, kas manā skatījumā nebija īsti izdevies pasākums. Būtu vismaz hipiju mūziku spēlējuši, bet, cik nu tur tuvumā trāpījos, 70% gadījumu gāja vaļā visi 80o Tomi Džonsi un Abbas, kas ir pilnīgi citas atmosfēras mūzika. Hipiju mūzika bija kādi 10%. Daļai cilvēku laikam tomēr patika. Tā kā neciešu arī bītmūzīku, tad brīžiem pietrūka kāda muzikāla oāze, kur patverties.

Hipiji.lv telpā, iespējams, bija interesents priekšnesums, taču nesagaidīju un pēc tam nokavēju. Starp citu, viņiem tur bija Morisona bilde, kas manī rasīja monologu par to, ka Morisons nav hipijs. The Doors noteikti ir arī kaut kādas skarbākas nianses, kuras nesaskan ar hipiju rozā miera pasauli.

Žēl, ka Rudaks bija izdzīts vai pats izdzinies dīdžejot ārā pagalmā. Pārāk ekstrēmi.

Mārplu, protams, vienmēr patīkami paklausīties.

Kopumā to visu rezumētu kā “vēlos studēt Mākslas akadēmijā”. Kaut kad…:)

Psihs

Viena lieta, kas man mazliet traucē skatīties Džilindžera izrādes, ir tas, ka tās jāskatās Dailes teātrī. Globālos mērogos neiebilstu pret mākslu kā līdzekli šokēšanai, taču Latvijas apstākļos parasti to kaut kā nespēju īsti pieņemt, un jūtos neērti gan mākslinieka – šokētāja, gan vairāk vai mazāk šokētā skatītāja vietā. Varbūt tāpēc, ka tas mēdz izskatītites pārāk pašmērķīgi vai samāksloti, bet varbūt man patiesībā vienkārši nepatīk “šokmāksla”, un globāli to spēju pieņemt, jo tas nav tik personiski. Nezinu.

Jebkurā gadījumā uzskatu, ka tā ir mana problēma, un neapgalvoju, ka Dailes teātrim būtu jāšķiras no Džilindžera vai otrādi. Izrāde man patika. Kaut kādā mega alternatīvā puspagrabā vai fabrikā ar avangardisku auru un brīvdomīgu publiku, piemēram, aliņiem vai ruma glāzēm rokās, es to būtu noskaitījies ar tīru baudu bez jelkādas neērtības sajūtas. Man atkristu visi iebildumi, gan par stilistisku bardaku (pārmērīgu kiču) un pārmērīgi skaļu mūziku, gan – pats galvenais – par pārmērīgu necenzētu vārdu lietošanu, kas parasti Džilindžera izrādēs ir pārāk pašmērķīga – “redz, rādīsim tiem provinciāļiem, ka māksla nav tikai romantiskas skroderdienas”, un kas līdz ar to nav organiski, nekādā veidā nebagātina, neatdzīvina tēlus,  tos – tieši otrādi – padarot samocītus. Ja tas viss ir pensionāru šokēšanai, tad mani tas neinteresē. Ja spēju no tā distancēties, tad izrāde var pārvērsties priekš manis samērā baudāmā pasākumā. Jāsaka gan, ka kopumā šoreiz visi šie elementi šķita normas robežās un nebija tik traki, cik man palicis atmiņā no pāris citām redzētajām Džilindžera izrādēm.

Kristīne Belicka ar visu savu tēlu bija izcila (un nesaku to tikai tāpēc, ka viņa vienā epizodē izģērbās (gaumīgi!):))! Būs jāpaseko viņas turpmākajai daiļradei. Bet tā visi aktieri bija labi, Kristīnes Nevarauskas biznesa sieviete arī bija ideāla.

Politika

Politika ir nepatīkams un visu atmosfēru bojājošs temats, pēc kura paliek slikta pēcgarša. Biju apņēmies par to te pilnīgi noteikti nerakstīt, tomēr visas tās nesakarīgās muļķības prasās laukā. Tad apmierināšu savas zemapziņas vēlmes un visu sametīšu kopā vienā milzīgā sviestainā čupā, lai ir miers.

Tēzes un uzsaukumi par korupciju:

  • Politiķa godīgums ir svarīgāks par gudrību. Godīgam politiķim nekas netraucē pajautāt padomu un izvēlēties sabiedrībai optimālāko risinājumu. Gudrs, bet negodīgs politķis izvēlēsies sev izdevīgāko risinājumu. (Starp citu, vēl divas bīstamas īpašības, kas var liegt izvēlēties optimālākos risinājumus un kuras nereti ir novērojamas gan politiķos, gan citur sabiedrībā, ir nespēja atzīt savas kļūdas (muļķi parasti domā, ka kļūdās tikai muļķi)  un nepārvarama vēlme uzspiest savu sākotnējo viedokli, kas balstīta bailēs pazaudēt savu autoritāti.)
  • Pilnībā izskaust korupciju nav iespējams, taču Latvija tam nav pat tuvu. Iepriekšējās vēlēšanās uzvarēja partijas, kuras visas lepojas ar ļoti apšaubāmas reputācijas biznesmeņiem kā savām autoritātēm. Neviena no šīm partijām neizjūt nekādu sabiedrības spiedienu, kas liktu viņām uztraukties par savu tēlu korupcijas apkarošanas jomā. Ir tieši otrādi. Protams, ir skaidrs, ka partijās vienmēr darbosies daudzi cilvēki, kuri katrs nāks ar savām interesēm un vērtību sistēmām, un lielā mērā uzskatīs pievienošanos partijai par izdevību, kā iekļūt turīgu cilvēku kārtā. Tas ir normāli, no tā neizvairīties. Taču svarīgi ir panākt, lai partijas to nosodītu! Tām ir jābaidās no jebkuras korupcijas ēnas!
  • Labējo partiju programmas lasīt nav vērts. Nozīme ir tikai partiju godīgumam. Lielos vilcienos, neskaitot korupcijas diktētās ievirzes, visas labējās partijas ir vienādas.
  • Izskaužot korupciju, vidējais iedzīvotāju labklājības līmenis augs. Tiks pieņemti sabiedrības un valsts labklājībai optimālākie risinājumi.
  • Izskaužot korupciju, dzīvosim skaistākās pilsētās. Ir sabūveti tik daudz nejēdzīgi un neglīti triangula bastioni…
  • Izskaužot korupciju, dzīvosim vidēji drošākā, brīvākā un taisnīgākā valstī. Politskā korupcija veicina korupciju un draugu būšanu visās valsts iestādēs, kas rada draudus vārda brīvībai un nevienlīdzīgā līmenī nostāda cilvēkus atkarībā no tā, ir vai nav viņiem kāda “aizmugure”. Valsts vara zaudē savu neitralitāti. Protams, dažiem tas nozīmē lielāku drošību un brīvību uz citu rēķina:) Mazie zagļi saņem lielākus sodus, lielie nesaņem nekādus.
  • Un visbeidzot, lai paliktu godīgs pret sevi, jāatzīst, ka, izskaužot korupciju, savā ziņā dzīve kļūs garlaicīgāka un politika un ierēdniecība kļūs pilnīg bezpersoniska un radīs pelēkas mašinērijas iespaidu, kas, protams, ir negatīvi, bet laikam jau ir tā vērts.

Lai palielinātu uzticēšanos valsts varai tagad:

  • Internetā jāpublicē detalizēts valsts budžets ērti pārskatāmā un viegli analizējamā formā. Sistēma, kura sastāvētu no hierarhiska kokveida pārlūka kreisajā pusē un detalizētas informācijas paneļa labajā pusē, ir vienkārša un tās izstrādei praktiski nevajadzētu maksātu neko (varu uzkodēt bez maksas divu, trīs mēnešu laikā;)). Hierarhiski uzdodot ievadīt datus, arī datu ievade praktiski neprasītu nekādu laiku. Ir nepieciešama tikai “politskā griba”, t.i., vienkārši jāgrib. Tad sabiedrība vai nu saprastu, ka viss ir kārtībā un neko daudz vairāk optimizēt nav iespējams, vai arī nāktu klajā ar lieliskiem priekšlikumiem, kas būtu optimizējams, un nebalsotu par partijām, kuras tam pretojas.
  • Jāveic un jāpublicē neatkarīgs valsts pārvaldes audits. Vēlams, lai to veiktu kādi ārvalstu eksperti.
  • Partijas jāfinansē no valsts līdzekļiem. Mehānisms droši vien ir sarežģīts, taču tas ir vienīgais veids, kā pārtraukt atkarību no “negodprātīgiem uzņēmējiem”. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Protams, pilnībā visas problēmas tas neatrisinātu, taču ļautu iesaistīties politikā tādiem, kuri nevēlas nekādas saiknes ar atsevišķiem mūzikas pasūtītājiem.
  • Jāaizliedz partiju reklāmas, tā vietā veicinot publiskas diskusijas un konkrētu atbilžu sniegšanu uz vēlētāju jautājumiem. Reklāmas ir tukša demagoģija. Nekādu citu informāciju tās vēlētājiem nesniedz.

Lai attīstītu mūsu valsti ilgertmiņā:

  • Daudzu gadu garumā ir jāiegulda daudzi miljoni zinātnē, taupot citās nozarēs. Paralēli būtu jāizveido institūcijas, kas pētītu un nodrošinātu šo projektu komerciālo potenciālu izpēti un realizāciju. Tas ir vienīgais veids, kā varam iegūt uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību. Protams, ka tā būtu loterija un 90% no naudas tiktu nomesta zemē un vienkārši apēsta, taču agri vai vēlu tam būtu jānes atdeve. Jebkurā gadījumā zinātnieki nebūtu tā sliktākā sabiedrības daļa, kurai mazliet iedzīvoties uz valsts rēķina. Es gan nešaubos, ka “darītāji” šo ideju viegli spētu sabojāt.
  • Jāiegulda izglītībā. Zemas kvalifikācijas darbaspēka nozarēs nevarēsim konkurēt ar Ķīnu un citām zemāka attīstības līmeņa valstīm un labākajā gadījumā turēsimies mazliet virs šo valstu dzīves līmeņiem. Somijas panākumu atslēga ir izglītības sistēma.

Krīze 2008:

  • Pie krīzes smaguma ir vainojama TP/LPP/LC/ZZS koalīcija. Jau sen tika skandināts par smago piezemēšanos. Neviens neieklausījās. TB ekonomiskā programma tika ignorēta. JL mēģinājumi izveidot bezdeficīta budžetu tika novērsti. Tika skandināts “gāzi grīdā” un “treknie gadi”. Kā viens piemērs jāmin tas, ka, ja valst būtu iekrājusi vēl tikai 300 miljonus, PVN varētu nepalielināt, līdz ar to nesarežģījot visu tik smagi, kā nācās darīt tagad.
  • Parex bankas pārņemšana bija pareizs lēmums. Banka ir ekonomiskās sistēmas sastāvdaļa. Ja banka bankrotē, tiek satricināta visa sistēma. Nezaudētu tikai akcionāri un pāris noguldītāji. Pastarpināti tas skartu daudzus citus.
  • Par Parex bankas problēmām pirms pārņemšanas lēmuma nekas nebija publiski jāstāsta. Tas tikai veicinātu to, ka nauda tiktu ņemta ārā aizvien lielākos apmēros un beigās banka kļūtu neatveseļojama.
  • PVN palielināšana visām precēm pēc kārtas bez detalizētas izvērtēšanas ir haltūra.
    • Principā PVN palielināšanas iemesli vispār nav skaidri. Cik noprotu, vienīgais iemesls ir valsts budžeta ienākumu palielināšana, lai arī tradicionāli PVN krīzes apstākļos mēdz pazemināt, lai veicinātu tirdzniecību. Vai ilgtermiņā (tuvāko divu, trīs gadu laikā) ienākumi tiešām palielināsies? Jeb patēriņš pazemināsies un daudzas nozares tiks nobeigtas pa visam? Vai doma ir tāda, ka vājākās nozares ir jāiznīdē, lai rastos kaut kas spēcīgāks?
    • Bija jāizvērtē katra nozare atsevišķi. Nezinu, kāpēc tika pieņemts lēmums palielināt visiem, sīkāk neko īpaši nepētot. Vienīgie apsvērumi, kurus varu iedomāties, varētu būt tādi, ka principā nodokļa palielināšana apdraud visas nozares un ja sāktu pētīt katru atsevišķi, nepaaugstinātu nevienam:) Tomēr grūti iedomāties, kāpēc tā netika darīts. Nodokļa palielināšana, piemēram, viesnīcu biznesam, šķiet ļoti apšaubāma. Tūristi dod ienākumus daudzām nozarēm. Vai tiešām tas deva kādu labumu pat īstermiņā?
    • Nedrīkstēja palielināt PVN grāmatām. Vērtīgu grāmatu tulkošana tik mazai auditorijai jau tā ir diezgan nerentabla nozare un brīnos, ka kaut kas vispār tiek darīts. Vai tiešām PVN palielināšana šajā nozarē spēj nest kādus papildus ienākumus? Rezultāts būs mazāki ienākumi un sabiedrības kultūras līmeņa pazemināšanās. Tikmēr miljoni mierīgi turpina ripināties ”iedvesmojošu” kultūras celtņu būvniecības virzienā.
  • Bija plāns kredīta saņemšanai. Nekāda cita plāna nav. Par to liecina Rimševica komentāri un zemnieku izmisums.
  • Pašreizējā koalīcijas ietvaros valsts pārvaldes optimizācija būs kosmētiska un balstīta tikai uz zemāko ierēdņu algu ”optimizāciju”. Subjektīva pārliecība.

Dažādi:

  • Valsts uzņēmumi tomēr ir (bija) jāprivatizē. Ilgi nesapratu, kāpēc valsts nevar paturēt pāris labi pelnošus uzņēmumus, ar kuriem apmaksāt, piemēram, pensijas. Atnāca “darītāji” un sapratu. Visi šie uzņēmumi vairāk vai mazāk kļūst par viegli gūstamas naudas avotiem atsevišķiem indivīdiem. Otrs iemesls ir tas, ka trūkst optimizācijas motivācijas un galu galā uzņēmums kļūst nekonkurētspējīgs vai nav vairs tik izdevīgs saviem uzturētājiem – valstij. Sarežģītāk, protams, ir ar monopoluzņēmumiem.
  • Pabrikam un Štokenbergam tomēr vajadzēja taisīt labēju partiju. Daudzi cilvēki ir vīlušies TP, bet vienlaicīgi dažnedažādu iemeslu dēļ izjūt nepatiku pret Repši un Kalnieti un nevēlas balsot par sociālistiem. Viņiem nav nevienas puslīdz nopietnas labējas partijas, par ko balsot. SCP varēja būt laba alternatīva.

Skrilla

Mans mēneša megahīts:) Foršs klips (visforšākā ir pele, kura parādās 1. minūtes 43. sekundē, un meitenes, kuras parādās pēc 2. minūtes 39. sekundes)! Biju pārliecināts, ka klipu skatīties nemaz nav vērts, jo ir skaidrs, ka būs totāla garlaicība ar 2iem naudas žūkšņus vicinošiem tipāžiem un visu ko kratošām meitenēm mini svārkos un kādu auto fonā, bet nekā. Vispār tas ir tas, uz ko būtu jātiecas lokālajiem klipu un kinofilmu ražotājiem, lai viņi neizskatītos provinciāli. Ā, un biznesa pasaule tomēr arī ir ar savu valdzinājumu;)

Vikija, Kristīne un Barselona

ir vislabākā filma forever. Dotajā brīdī gandrīz vai lieku pat virs Life Aquatic (lai arī žanrs cits).

Perfekti personāži. Sākot ar Penelopi Krūzu (kura pat Almodovaras filmās šķiet nav bijušas tik ideālas lomas), līdz pat visiem tipiskajiem biznesa pasaules zombijiem.

Noteikti tuvāko dienu laikā ieklabināšu šeit kaut ko vēl pat to visu (vismaz par pragmatiskajiem biznesa pasaules zombijiem ar visu nelabumu uzdzenošo perfekti angļu valodas standartfrāžu un standartjēdzienu marķēto (ierobežoto) pasauli noteikti!)