Pirmo reizi ar šo psiholoģisko fenomenu nosauktu vārdā sastapos pirms pāris gadiem Haruki Murakami grāmatā “Aitas medīšanas piedzīvojumi”. Tas atsauca atmiņā kaut ko, kas vēlīnos pusaudžu un tiem sekojošā pārejas vecuma gados, vārdos neformulēts, šķietami spēlēja būtisku lomu manā ikdienā. Tagad tas, ka īstai domāšanai neatliek laika, kā arī visa automātiski ritošā ikdienišķo notikumu ķēdīte kaut kā ir aizslaucījusi šo drūmo padarīšanu prom, taču neesmu pārliecināts, vai uz visiem laikiem. Continue reading
Monthly Archives: April 2008
Koncentrēts Vess Andersons bez maksas. Vesa Andersona eksistenciālais smīns.
Vakar konstatēju, ka, neko nenojauzdams, vairākus mēnešus uz cietā diska esmu glabājis lielisku īsfilmu. Biju pārliecināts, ka esmu norakstījis pagaru kādas Vesa Andersona pilnmetrāžas filmas reklāmu vai ko tamlīdzīgu, bet izrādījās, ka tā ir Hotel Chevalier – 13 minūtes gara Ceļojumu uz Džardžilingu ievadoša, taču patstāvīga Vesa Andersona īsfilma. ASV tīklā to esot iespējams noskatīties bez maksas iekš iTunes. Continue reading
Liepnieks
Es nekādā ziņā nefanoju par lokālo, nu jau mazliet sašķēlušos oranžo grupējumu. Taču sieviešu žurnālā Santa ir ļoti interesanta intervija ar Jurģi Liepnieku. Mani kaut kā uzrunā (dīvaina frāze; šķiet, lietoju to pirmo reizi mūžā;) gandrīz viss, ko viņš pasaka. Continue reading
Dzīvošanas un žurnālu lietas
Tā, ieskatījos http://reinistraidas.lv/ tīmekļa žurnālā… (Ja šī tīmekļa žurnālu sērga, kurā, diemžēl, esmu iesaistījies arī es, turpinās izplatīties, tad tuvā nākotnē biežāk zināsim, kāds ir cilvēka URL, un nevis īstais vārds:))
Tagad mans dienas eksistenciālais jautājums ir: kāpēc es pašlaik Austrālijā nestudēju kino mākslu un kāpēc manas galvenās rūpes pašlaik nav manas nākāmās uzņemamās īsfilmas sižets? Continue reading
“Amatieris”, dialogi & komentārs par N.N. komentāru
Vakar noskatījos jauno latviešu filmu un nebūtu jau nekāds te īstais bluogmens, ja neuzklabinātu savas pārdomas.
Galvenais, par ko biju sajūsmā, bija tas, ka man nebija neērti aktieru vietā, klausoties viņu dialogos. Es nezinu, kas bija noticis ar latviešu kino pēc padomju ēras beigām, bet neveiklo dialogu dēļ nebija iespējams paskatīties nevienu seriālu vai filmu. Citur vairāk, citur mazāk, taču bez savas epizodes sarkšanai šķietami neiztika neviena filma. Īpaši, ja bija mēģināts iespraust kādu netradicionālāku, modernāku sarunu. Sāka nostiprināties sajūta, ka visi aktieri kļuvuši katastrofāli neprofesionāli, par spīti tam, ka visās vecajās padomju laiku filmās – Limuzīnos, Emīlos, Velna kalpos, Teātros utt. – viss bija vairāk nekā kārtībā. Amatieris patīkami pārsteidza. Šeit tikai pašā sākumā kaut kas varbūt nebija pilnīgi ideāli, kā arī vietām varēja just, ka galvenais varonis ikdienā krievu lamu vārdus laikam īsti nelieto, taču kopumā dialogi bija izcili realizēti, prieks bija klausīties.
Izlasīju arī Naumaņa recenziju KD. Lielā mērā pievienojos sajūsmai un lielākajai daļai domu. Jāpiekrīt, Continue reading
Sienas interpretācijas
Pirms pāris dienām noskatījos Pink Floyd filmu The Wall. Kaut kad “pārejas vecumā” klausoties šo albumu, man bija izveidojusies aptuveni skaidra interpretācija, par ko tas viss ir un kāds stāsts tam ir apakšā. Pāris nobeiguma dziesmas gan īsti skaidras nebija, taču nešķita, ka tam ir tik liela nozīme. Tomēr, skatoties filmu, kaut kāda fašistiska tēla šķietami būtiskā un man neizskaidrojamā loma lika pameklēt, kas tad par to visu ir rakstīts internetā. Izrādās, manas sava laika interpretācijas nav bijušas gluži precīzas:)
Pirmkārt, siena pašā finālā tiek nojaukta, nevis uzcelta:) Continue reading
Mana relativitātes teorijas mega doma: fotonam viss mūsu visums izskatās kā fotons
Pēc laikraksta Diena raksta par Lielo hadronu paātrinātāju izlasīšanas pie manis kārtējo reizi iegriezās apsēstība ar fiziku, šoreiz galvenokārt ar Speciālo relativitātes teoriju. Jāatzīst, ka šī ir jau kāda trešā reize vairāku gadu laikā, kad cenšos šo virsotni iekarot. Līdz šim tas man nebija izdevies. Visas iepriekšējās reizes pēc vairāku nedēļu mocīšanās kaut kas manas domas veiksmīgi novirzīja citā virzienā.
Šoreiz esmu ticis stipri tālāk nekā parasti, un, šķiet, Speciālā relativitātes teorijas pāris pamatlietas būs skaidras (relatīvi). Taču stāsts šoreiz ir par to, ka laikam esmu nākamais Einšteins. Continue reading