Mīts

Tā kā manu draugu un paziņu lokā daiļā dzimuma īpastvars jaundzimušo vidū ir aptuveni 80% un tā kā ik pa brīdim dzirdu runas par to, ka stiprais dzimums sāk izbeigties pavisam un ka šis fakts esot īpaši izteikts tieši pie mums, tad aizgāju uz Latvijas Statistikas mājas lapu paskatīties, kā tad īsti ir. Izrādās, ka puikas joprojām dzimst mazliet vairāk nekā meitenes un līdz 35 gadiem vīriešu īpatsvars visās vecuma grupās ir lielāks nekā sieviešu. No 35 gadu vecuma sieviešu īpatsvars pamazām sāk pieaugt, taču pirmspensijas vecumā dāmas kopumā tomēr ir mazāk. Pensijas vecumā gan tas viss tiešām krasi mainās, un atsevišķās vecuma grupās sievietes ir pat līdz četrām reizēm vairāk.

Lai noskaidrotu pa konkrētām vecuma grupām, jādodas šeit.

Skaists citāts par metafiziskajām paģirām

“Paģirām ir arī emocionāls aspekts. Kingslijs Eimiss, kurš pats sevi aprakstīja kā vienu no sava laika varenākajiem pļēguriem un dzeršanai veltīja trīs grāmatas, šo fenomenu nosaucis par “metafiziskajām paģirām”: “Kad tev pamazām piezogas šis vārdos neaprakstāmais depresijas un skumju (tas nebūt nav viens un tas pats) sajaukums ar naidu pasam pret sevi, sakāves sajūtu un bailēm par nākotni, atkārto pats sev, ka tās ir tikai paģiras. Tev nav asinsizplūduma smadzenēs, tev tīri labi veicas darbā, tavi tuvinieki un draugi nav sadziedājušies vāji maskētā vienprātīā par to, kāds mēsla gabals tu esi, tu neesi beidzot ieraudzījis dzīvi patiesā gaismā.” Dažiem tā arī neizdodas sev to iegalvot. Kafkas stāsta “Pārvērtība” ievadu, kurā varonis atklāj, ka ir kļuvis par kukaini, Eimiss nosaucis par visu laiku labāko paģiru aprakstu literatūrā.” – augusta Rīgas Laiks, pārpublicējot The New Yorker.

Man īpaši patika doma par slaveno Kafkas stāstu:)

Speciālā relativitātes teorija darbībā

Droši vien nav jādod pat trīs iespējas minēt, kāpēc pagājis labs laiciņš kopš pēdejā ieraksta. Tiem, kuri pazīst kodiera dabu, uzreiz būs skaidrs, ka, ja vecs programmētājs pēkšņi kaut kur nozūd un kādu laiku klusē, tad viņš jau atkal kaut ko kodē. Jā, vispār bija maz lieka laika, bet tik, cik tas bija, tika veltīts, lai atsauktu atmiņā Javas programmēšanas valodu un lai ar tās palīdzību iedzīvinātu Speciālās relativitātes teorijas maģisko fenomenu pasauli. Un tā, te būs rezultāts (nepieciešama Java): Continue reading

Zināšanas

Lai arī kā šķietami zinātne ir attīstījusies, un par sevi un visu apkārt notiekušo zinām daudz, daudz vairāk nekā, piemēram, pirms gadiem 200, man ir radies iespaids, ka praktiski nevienā nozarē neviens neko kopumā tā īsti arī nesaprot. Tā kā, ja vēlam cilvēkam nodzīvot foršu un piepildītu dzīvi, diez vai būtu prātīgi viņam propogandēt tādu vērtību sistēmu, kas augstu vērtētu padziļinātu prātuļošanu par kādu no zinātnes nozarēm, kurām nav tieša ietekme uz attiecīgā cilvēka ikdienu. Tā var pazaudēt savus labākos gadus, un beigās tikai saprast, ka neko te nevar saprast. Varbūt vienīgi ir vērts palasīt to pašu Nīči, lai saprastu to, ka neviens te neko nesaprot, katrs visu tulko tā kā viņam labāk un tāpēc nav jāklausās, ko citi tev stāsta. Pievērsties mēģinājumiem padziļināti kaut ko saprast var tikai tad, ja ir tāda iracionāla vēlme. Un varbūt arī tādā gadījumā ir vērts aiziet pie psihoterapeita, lai šo vēlmi noņem. Continue reading

Esības vājuma formulēšana. Haruki Murakami.

Pirmo reizi ar šo psiholoģisko fenomenu nosauktu vārdā sastapos pirms pāris gadiem Haruki Murakami grāmatā “Aitas medīšanas piedzīvojumi”. Tas atsauca atmiņā kaut ko, kas vēlīnos pusaudžu un tiem sekojošā pārejas vecuma gados, vārdos neformulēts, šķietami spēlēja būtisku lomu manā ikdienā. Tagad tas, ka īstai domāšanai neatliek laika, kā arī visa automātiski ritošā ikdienišķo notikumu ķēdīte kaut kā ir aizslaucījusi šo drūmo padarīšanu prom, taču neesmu pārliecināts, vai uz visiem laikiem. Continue reading

Koncentrēts Vess Andersons bez maksas. Vesa Andersona eksistenciālais smīns.

Vakar konstatēju, ka, neko nenojauzdams, vairākus mēnešus uz cietā diska esmu glabājis lielisku īsfilmu. Biju pārliecināts, ka esmu norakstījis pagaru kādas Vesa Andersona pilnmetrāžas filmas reklāmu vai ko tamlīdzīgu, bet izrādījās, ka tā ir Hotel Chevalier – 13 minūtes gara Ceļojumu uz Džardžilingu ievadoša, taču patstāvīga Vesa Andersona īsfilma. ASV tīklā to esot iespējams noskatīties bez maksas iekš iTunes. Continue reading